Passizen
Sākt bez maksas

HorvātijaPitanje 51 · Vēsture

Zagrebas arhibīskaps un kardināls, kuru pēc Otrā pasaules kara vajāja un notiesāja politiskā procesā, saucās:

Eksāmenā (horvātu)

Zagrebački nadbiskup i kardinal koji je bio proganjan i osuđen u političkom procesu nakon Drugog svjetskog rata, zvao se:

  1. aFranjo RačkiFranjo Rački
  2. bAlojzije StepinacAlojzije StepinacPareizā atbilde
  3. cMaksimilijan VrhovacMaksimilijan Vrhovac
  4. dFranjo KuharićFranjo Kuharić

Kāpēc?

Tas ir kardināls Alojzije Stepinac. Komunistiskā vara viņu notiesāja 1946. gadā, bet 1998. gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja viņu par svētlaimīgo.

Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir horvātu valodā, kā parādīts augstāk.

Pārbaudiet sevi

Vai zinātu arī šos?

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu

Vairāk par šo tēmu

  1. Pitanje 52

    1993. gadā Horvātijas armija veica zibenīgu militāru operāciju, ar kuru pa sauszemi savienoja Horvātijas ziemeļus un dienvidus, ko agresors ar teritorijas okupāciju bija pārrāvis. Tā bija operācija:

    Pareizā atbilde:„Maslenica”

    Godine 1993. Hrvatska vojska izvela je munjevitu vojnu akciju kojom je, kopnenim putem, povezala sjever i jug Hrvatske, koji je agresor okupacijom prostora razdvojio. To je bila akcija: — Maslenica

  2. Pitanje 64

    Pirmais horvātu karalis valdīja 10. gadsimta pirmajā pusē. Viņa piemineklis atrodas laukumā, kas nosaukts viņa vārdā, pretī Zagrebas Centrālajai dzelzceļa stacijai. Tas ir:

    Pareizā atbilde:Tomislav

    Prvi hrvatski kralj, vladao je u prvoj polovini 10. stoljeća. Njegov se spomenik nalazi na istoimenom trgu, preko puta glavnog željezničkog kolodvora u Zagrebu. To je: — Tomislav

  3. Pitanje 71

    1573. gada zemnieku sacelšanās vadonis mūsdienu Horvātijas ziemeļrietumu teritorijā bija:

    Pareizā atbilde:Matija Gubec

    Vođa seljačke bune 1573. godine na području današnje sjeverozapadne Hrvatske bio je: — Matija Gubec

  4. Pitanje 78

    Kas 1990. gadā veica bruņotu agresiju pret Horvātijas Republiku saskaņā ar Deklarāciju par Tēvijas karu („Narodne novine”, Nr. 102/2000)?

    Pareizā atbilde:Srbija, Crna Gora i JNA s oružanom pobunom dijela srpskog pučanstva u Republici Hrvatskoj

    Tko je izvršio oružanu agresiju na Republiku Hrvatsku 1990. godine, sukladno Deklaraciji o Domovinskom ratu (»Narodne novine«, br. 102/2000)? — Srbija, Crna Gora i JNA s oružanom pobunom dijela srpskog pučanstva u Republici Hrvatskoj

Avots

Jautājumu avots: Pravilnik o načinu provjere poznavanja hrvatskog jezika i latiničnog pisma, hrvatske kulture i društvenog uređenja u postupcima stjecanja hrvatskog državljanstva, 1. pielikums (“Narodne novine” Nr. 6/2021). Oficiālās atbildes nav publicētas: atbildes, skaidrojumi un tulkojumi latviešu valodā ir mūsu (sagatavoti ar MI). Šī vietne nav oficiāla un nav saistīta ar Horvātijas Iekšlietu ministriju (Ministarstvo unutarnjih poslova). Pats eksāmens notiek horvātu valodā.

Oficiālā informācija

Izmēģiniet eksāmena apstākļos.

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Pilna piekļuve 7,99 € · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu