ZviedrijaEn sekulär stat och ett mångreligiöst land 14 · A secular state and a multi-faith country

Kuri ir kristietības trīs galvenie virzieni?

Eksāmenā (zviedru)

Vilka är kristendomens tre huvudinriktningar?

  1. aTeravāda, mahajāna un vadžrajānaTheravada, mahayana och vajrayana
  2. bPareizticīgo, katoļu un protestantuOrtodox, katolsk och protestantiskPareizā atbilde
  3. cLuterāņu, baptistu un metodistuLuthersk, baptistisk och metodistisk
  4. dSunnīti, šiīti un sūfismsSunni, shia och sufism

Kāpēc?

Kristietība tiek iedalīta trīs galvenajos virzienos: pareizticīgo, katoļu un protestantu. Visi trīs šodien ir pārstāvēti Zviedrijā.

Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir zviedru valodā, kā parādīts augstāk.

Pārbaudiet sevi

Vai zinātu arī šos?

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu

Vairāk par šo tēmu

  1. En sekulär stat och ett mångreligiöst land 15

    Kurš apgalvojums par reliģiju mūsdienu Zviedrijā ir pareizs?

    Pareizā atbilde:Daudzi, kas sevi neuzskata par ticīgajiem, tomēr izvēlas kristības, baznīcas kāzas vai kristīgas bēres.

    Vilket påstående om religion i dagens Sverige stämmer? — Många som inte ser sig som troende väljer ändå dop, kyrkbröllop eller en kristen begravning.

  2. En sekulär stat och ett mångreligiöst land 1

    Zviedrija ir laicīga valsts (sekulär stat). Ko tas nozīmē?

    Pareizā atbilde:Valsts ir neitrāla reliģijas jautājumos un nevienai ticībai nedod priekšroku.

    Sverige är en sekulär stat. Vad betyder det? — Staten är neutral i frågor om religion och gynnar ingen tro.

  3. En sekulär stat och ett mångreligiöst land 2

    1860. gadā tika mainīti noteikumi tiem, kas vēlējās izstāties no Zviedrijas baznīcas. Kas tad kļuva atļauts?

    Pareizā atbilde:Izstāties no baznīcas, ja tā vietā pievienojas citai kristīgai kopienai, ko valsts ir apstiprinājusi.

    År 1860 ändrades reglerna för den som ville lämna Svenska kyrkan. Vad blev då tillåtet? — Att gå ur kyrkan, om man i stället gick med i ett annat kristet samfund som staten godkänt.

  4. En sekulär stat och ett mångreligiöst land 3

    Ko nozīmēja reliģijas brīvības likums (religionsfrihetslagen) no 1951. gada?

    Pareizā atbilde:Ka drīkstēja brīvi izvēlēties reliģiju vai izvēlēties nepiederēt nevienai ticības kopienai.

    Vad innebar religionsfrihetslagen från 1951? — Att man fritt fick välja religion eller välja att stå utan trossamfund.

Avots

Mūsu pašu sagatavoti mācību jautājumi, kas balstīti uz faktiem no UHR mācību materiāla „Sverige i fokus” un uz noteikumos (2026:451) par pilsonības testu minētajām tēmām. Tie nav īstie testa jautājumi — tie netiek publicēti —, un nekāds materiāla teksts netiek izmantots. Katrs jautājums ir uzrakstīts, atbildēts „akli” un pārbaudīts atsevišķos posmos. Tulkojumu latviešu valodā un skaidrojumus sagatavojām paši ar MI palīdzību; testā jautājumi ir zviedru valodā. Mēs neesam saistīti ar Zviedrijas Augstākās izglītības padomi (UHR) vai Zviedrijas Migrācijas aģentūru (Migrationsverket).

Oficiālā informācija

Izmēģiniet eksāmena apstākļos.

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Pilna piekļuve 249,00 SEK · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu