ZviedrijaSveriges demokratiska system 13 · Sweden's democratic system
Tiesa nonāk pie secinājuma, ka kāds parasta likuma noteikums ir pretrunā ar pamatlikumu. Kas tad ir spēkā?
Eksāmenā (zviedru)
En domstol kommer fram till att en regel i en vanlig lag strider mot en grundlag. Vad gäller då?
- aTiesai šis noteikums tik un tā jāievēroDomstolen måste ändå följa regeln
- bTiesa pati drīkst grozīt pamatlikumuDomstolen får själv ändra grundlagen
- cTiesai jānosūta jautājums karalimDomstolen ska skicka frågan till kungen
- dTiesai šis noteikums nav jāpiemēroDomstolen ska inte tillämpa den regelnPareizā atbilde
Kāpēc?
Pamatlikumi ir augstāki par visiem citiem likumiem. Ja kāds noteikums ir pretrunā ar pamatlikumu, tiesas un iestādes to nedrīkst izmantot.
Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir zviedru valodā, kā parādīts augstāk.
Pārbaudiet sevi
Vai zinātu arī šos?
Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.
Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenuVairāk par šo tēmu
Sveriges demokratiska system 14
Zviedrija ir konstitucionāla monarhija. Ko tas nozīmē?Pareizā atbilde:Valstij ir karalis vai karaliene kā valsts galva, bet bez politiskas varas
Sverige är en konstitutionell monarki. Vad innebär det? — Landet har en kung eller drottning som statschef men utan politisk makt
Sveriges demokratiska system 15
Kurš no šiem uzdevumiem ir Zviedrijas karalim?Pareizā atbilde:Pārstāvēt Zviedriju, piemēram, valsts vizītēs
Vilken av dessa uppgifter har Sveriges kung? — Att representera Sverige, till exempel vid statsbesök
Sveriges demokratiska system 16
Kāpēc vara Zviedrijā ir sadalīta starp parlamentu (riksdag), valdību, tiesām un iestādēm?Pareizā atbilde:Lai nevienam nebūtu visa vara un lai institūcijas varētu kontrolēt cita citu
Varför är makten i Sverige uppdelad mellan riksdag, regering, domstolar och myndigheter? — För att ingen ska få all makt och för att de ska kunna kontrollera varandra
Sveriges demokratiska system 17
Vai parlaments (riksdag) drīkst noteikt, kā tiesai jāspriež konkrētā lietā?Pareizā atbilde:Nē, to nedrīkst noteikt neviena iestāde un arī ne parlaments
Får riksdagen bestämma hur en domstol ska döma i ett visst mål? — Nej, ingen myndighet och inte heller riksdagen får bestämma det
Avots
Mūsu pašu sagatavoti mācību jautājumi, kas balstīti uz faktiem no UHR mācību materiāla „Sverige i fokus” un uz noteikumos (2026:451) par pilsonības testu minētajām tēmām. Tie nav īstie testa jautājumi — tie netiek publicēti —, un nekāds materiāla teksts netiek izmantots. Katrs jautājums ir uzrakstīts, atbildēts „akli” un pārbaudīts atsevišķos posmos. Tulkojumu latviešu valodā un skaidrojumus sagatavojām paši ar MI palīdzību; testā jautājumi ir zviedru valodā. Mēs neesam saistīti ar Zviedrijas Augstākās izglītības padomi (UHR) vai Zviedrijas Migrācijas aģentūru (Migrationsverket).
Oficiālā informācijaIzmēģiniet eksāmena apstākļos.
Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.
Pilna piekļuve 249,00 SEK · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas