ZviedrijaSveriges historia 14 · History of Sweden

Kāpēc parasti saka, ka Zviedrija kļuva par demokrātiju 1921. gadā?

Eksāmenā (zviedru)

Varför brukar man säga att Sverige blev en demokrati år 1921?

  1. aTad sievietes un vīrieši drīkstēja balsot parlamenta vēlēšanāsDå fick kvinnor och män rösta i riksdagsvaletPareizā atbilde
  2. bTad tika izveidota Zviedrijas pirmā politiskā partijaDå bildades Sveriges första politiska parti
  3. cTad Zviedrija ieguva savu pašu pirmo karaliDå fick Sverige sin allra första kung
  4. dTad Zviedrija kļuva par ANO dalībvalstiDå blev Sverige medlem i FN

Kāpēc?

1921. gadā sievietes pirmo reizi drīkstēja balsot parlamenta vēlēšanās un varēja arī tikt ievēlētas parlamentā. Tad balsstiesības attiecās gan uz sievietēm, gan uz vīriešiem.

Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir zviedru valodā, kā parādīts augstāk.

Pārbaudiet sevi

Vai zinātu arī šos?

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu

Vairāk par šo tēmu

  1. Sveriges historia 15

    Kā Pirmais pasaules karš (1914–1918) ietekmēja Zviedriju?

    Pareizā atbilde:Zviedrija bija neitrāla, bet cieta no pārtikas un citu svarīgu preču trūkuma

    Hur påverkades Sverige av första världskriget (1914–1918)? — Sverige var neutralt men fick brist på mat och andra viktiga varor

  2. Sveriges historia 16

    Kas notika Odalenā (Ådalen) 1931. gadā?

    Pareizā atbilde:Militārie spēki šāva uz demonstrējošiem strādniekiem, un vairāki cilvēki tika nogalināti

    Vad hände i Ådalen år 1931? — Militären sköt mot arbetare som demonstrerade, och flera människor dödades

  3. Sveriges historia 17

    Ko nozīmēja Saltšēbādes līgums (Saltsjöbadsavtalet) no 1938. gada?

    Pareizā atbilde:Ka darba devējiem un arodbiedrībām pašām jāvienojas par nosacījumiem

    Vad innebar Saltsjöbadsavtalet från 1938? — Att arbetsgivare och fack själva skulle förhandla fram villkoren

  4. Sveriges historia 18

    Sociāldemokrātu vadītājs Pers Albins Hansons 1928. gadā runāja par „tautas mājām” (folkhemmet). Ko šī doma pauda?

    Pareizā atbilde:Drošu sabiedrību ar kopības izjūtu un mazākām šķiru atšķirībām

    Socialdemokraternas ledare Per Albin Hansson talade 1928 om ”folkhemmet”. Vad stod idén för? — Ett tryggt samhälle med gemenskap och mindre klasskillnader

Avots

Mūsu pašu sagatavoti mācību jautājumi, kas balstīti uz faktiem no UHR mācību materiāla „Sverige i fokus” un uz noteikumos (2026:451) par pilsonības testu minētajām tēmām. Tie nav īstie testa jautājumi — tie netiek publicēti —, un nekāds materiāla teksts netiek izmantots. Katrs jautājums ir uzrakstīts, atbildēts „akli” un pārbaudīts atsevišķos posmos. Tulkojumu latviešu valodā un skaidrojumus sagatavojām paši ar MI palīdzību; testā jautājumi ir zviedru valodā. Mēs neesam saistīti ar Zviedrijas Augstākās izglītības padomi (UHR) vai Zviedrijas Migrācijas aģentūru (Migrationsverket).

Oficiālā informācija

Izmēģiniet eksāmena apstākļos.

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Pilna piekļuve 249,00 SEK · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu