ZviedrijaSveriges historia 15 · History of Sweden
Kā Pirmais pasaules karš (1914–1918) ietekmēja Zviedriju?
Eksāmenā (zviedru)
Hur påverkades Sverige av första världskriget (1914–1918)?
- aZviedriju okupēja Vācija, un četrus gadus to pārvaldīja no turienesSverige ockuperades av Tyskland och styrdes därifrån i fyra år
- bZviedrija bija neitrāla, bet cieta no pārtikas un citu svarīgu preču trūkumaSverige var neutralt men fick brist på mat och andra viktiga varorPareizā atbilde
- cPēc kara Zviedrija ieguva jaunas zemes teritorijas Somijā un NorvēģijāSverige vann nya landområden i Finland och Norge efter kriget
- dZviedrija iesaistījās karā un karoja Krievijas pusē pret VācijuSverige gick med i kriget och stred på Rysslands sida mot Tyskland
Kāpēc?
Zviedrija turējās ārpus kara. Tomēr trūka pārtikas un citu preču, kas izraisīja protestus un demonstrācijas.
Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir zviedru valodā, kā parādīts augstāk.
Pārbaudiet sevi
Vai zinātu arī šos?
Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.
Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenuVairāk par šo tēmu
Sveriges historia 16
Kas notika Odalenā (Ådalen) 1931. gadā?Pareizā atbilde:Militārie spēki šāva uz demonstrējošiem strādniekiem, un vairāki cilvēki tika nogalināti
Vad hände i Ådalen år 1931? — Militären sköt mot arbetare som demonstrerade, och flera människor dödades
Sveriges historia 17
Ko nozīmēja Saltšēbādes līgums (Saltsjöbadsavtalet) no 1938. gada?Pareizā atbilde:Ka darba devējiem un arodbiedrībām pašām jāvienojas par nosacījumiem
Vad innebar Saltsjöbadsavtalet från 1938? — Att arbetsgivare och fack själva skulle förhandla fram villkoren
Sveriges historia 18
Sociāldemokrātu vadītājs Pers Albins Hansons 1928. gadā runāja par „tautas mājām” (folkhemmet). Ko šī doma pauda?Pareizā atbilde:Drošu sabiedrību ar kopības izjūtu un mazākām šķiru atšķirībām
Socialdemokraternas ledare Per Albin Hansson talade 1928 om ”folkhemmet”. Vad stod idén för? — Ett tryggt samhälle med gemenskap och mindre klasskillnader
Sveriges historia 19
Kurus īpaši skāra tā sauktā rasu bioloģijas pētniecība Zviedrijā 20. un 30. gados?Pareizā atbilde:Minoritātes, piemēram, sāmus un tornedāliešus
Vilka drabbades särskilt av den så kallade rasbiologiska forskningen i Sverige under 1920- och 1930-talen? — Minoriteter som samer och tornedalingar
Avots
Mūsu pašu sagatavoti mācību jautājumi, kas balstīti uz faktiem no UHR mācību materiāla „Sverige i fokus” un uz noteikumos (2026:451) par pilsonības testu minētajām tēmām. Tie nav īstie testa jautājumi — tie netiek publicēti —, un nekāds materiāla teksts netiek izmantots. Katrs jautājums ir uzrakstīts, atbildēts „akli” un pārbaudīts atsevišķos posmos. Tulkojumu latviešu valodā un skaidrojumus sagatavojām paši ar MI palīdzību; testā jautājumi ir zviedru valodā. Mēs neesam saistīti ar Zviedrijas Augstākās izglītības padomi (UHR) vai Zviedrijas Migrācijas aģentūru (Migrationsverket).
Oficiālā informācijaIzmēģiniet eksāmena apstākļos.
Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.
Pilna piekļuve 249,00 SEK · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas