ZviedrijaSveriges historia 11 · History of Sweden

Parlaments (riksdag) ar reformu 1860. gados ieguva divas palātas. Kurš pēc tās drīkstēja balsot otrās palātas vēlēšanās?

Eksāmenā (zviedru)

Riksdagen fick två kammare genom en reform på 1860-talet. Vem fick rösta i valen till andra kammaren efter den?

  1. aVisi pieaugušie vīrieši un sievietes, kas vecāki par divdesmit vienu gaduAlla vuxna män och kvinnor över tjugoett år
  2. bTikai muižniecība un garīdznieki, kā arī karaļa ierēdņiBara adeln och prästerna samt kungens tjänstemän
  3. cTikai vīrieši ar noteiktiem ienākumiem vai mantuBara män med en viss inkomst eller förmögenhetPareizā atbilde
  4. dVisi Zviedrijas pilsoņi, kas bija sasnieguši 15 gadu vecumuAlla svenska medborgare som hade fyllt 15 år

Kāpēc?

Reforma aizstāja veco kārtu parlamentu, tāpēc muižniecība un garīdznieki zaudēja savu īpašo varu. Bet balsot drīkstēja tikai vīrieši ar pietiekamu naudu vai īpašumu, un sievietes nedrīkstēja nemaz.

Tulkots ar MI. Eksāmenā jautājums ir zviedru valodā, kā parādīts augstāk.

Pārbaudiet sevi

Vai zinātu arī šos?

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu

Vairāk par šo tēmu

  1. Sveriges historia 12

    19. gadsimtā izauga vairākas tautas kustības. Par ko cīnījās atturības kustība (nykterhetsrörelsen)?

    Pareizā atbilde:Lai cilvēki pārtrauktu dzert alkoholu

    Under 1800-talet växte flera folkrörelser fram. Vad arbetade nykterhetsrörelsen för? — Att människor skulle sluta dricka alkohol

  2. Sveriges historia 13

    Kādas izmaiņas balsstiesībās Zviedrijā tika veiktas 1909. gadā?

    Pareizā atbilde:Balsot drīkstēja gandrīz visi pieauguši vīrieši

    Vilken förändring av rösträtten genomfördes i Sverige år 1909? — Nästan alla vuxna män fick rösta

  3. Sveriges historia 14

    Kāpēc parasti saka, ka Zviedrija kļuva par demokrātiju 1921. gadā?

    Pareizā atbilde:Tad sievietes un vīrieši drīkstēja balsot parlamenta vēlēšanās

    Varför brukar man säga att Sverige blev en demokrati år 1921? — Då fick kvinnor och män rösta i riksdagsvalet

  4. Sveriges historia 15

    Kā Pirmais pasaules karš (1914–1918) ietekmēja Zviedriju?

    Pareizā atbilde:Zviedrija bija neitrāla, bet cieta no pārtikas un citu svarīgu preču trūkuma

    Hur påverkades Sverige av första världskriget (1914–1918)? — Sverige var neutralt men fick brist på mat och andra viktiga varor

Avots

Mūsu pašu sagatavoti mācību jautājumi, kas balstīti uz faktiem no UHR mācību materiāla „Sverige i fokus” un uz noteikumos (2026:451) par pilsonības testu minētajām tēmām. Tie nav īstie testa jautājumi — tie netiek publicēti —, un nekāds materiāla teksts netiek izmantots. Katrs jautājums ir uzrakstīts, atbildēts „akli” un pārbaudīts atsevišķos posmos. Tulkojumu latviešu valodā un skaidrojumus sagatavojām paši ar MI palīdzību; testā jautājumi ir zviedru valodā. Mēs neesam saistīti ar Zviedrijas Augstākās izglītības padomi (UHR) vai Zviedrijas Migrācijas aģentūru (Migrationsverket).

Oficiālā informācija

Izmēģiniet eksāmena apstākļos.

Tikpat jautājumu un tāds pats nokārtošanas slieksnis kā īstajā eksāmenā, novērtēts uzreiz. Pirmais izmēģinājuma eksāmens ir bez maksas un bez konta.

Pilna piekļuve 249,00 SEK · 180 dienas piekļuves par vienu maksājumu — tā nekad neatjaunojas

Kārtot bezmaksas izmēģinājuma eksāmenu